ar katru dienu aizvien vairāk saprotu, ka gribu prom gan no šīs vecās, piesmakušās, neinteresantās skolas. Jā, tieši tā BPP nav mana skola, es par viņu nesapņoju.. viss, ko es laikam gribu tikt prom no šīs netaisnības, kas tur pastāv. man liekas, ka vienīgais, ko es atcerēšos būs netaisnība,pret dažiem un sāpes, tomēr es ceru, ka Tētis dziedēs. Dziedēs tā, ka man būs vienalga. Tiešām, VIŅŠ TO SPĒJ! Samīļos mani un dziedēs mani.
Nekas man vēl visa dzīve priekšā un es zinu,ka netaisnība arī tur būs, ja es varētu, tad es gribētu, lai netaisnība tiek dzēsta, lai pats ļaunums tiek dzēsts, bet kādu dienu, jau tas tiks dzēsts.TIEŠI TĀ- KĀDU DIENU mūžīgā dzīvē ar Tēti, tur nebūs netaisnība, nebūs ļaunums, nebūs apdzērušies un appīpējušies klasesbiedri, tur būs brinišķīga tikšanās ar Tēti. Beidzot un uz visiem laikiem!
Spiediens, kas ilgs vēl 20 dienas pēc tam beigsies, bet pēc tam 1.septemrī sāksies jauns spiediens uz mani. Bet es izturēšu, kopā ar savu LIELO, VARENO,MĪLOŠO,DZIEDINOŠO, MĪLESTĪBAS PILNO TĒTI. Paraudāšu Viņam uz pleca, klausīšos, mācīšos un darīšu, un kopā ar manu mīļo TĒTI, es spēšu izturēt jebkādu spiedienu. Viņš paņems šo spiedienu un netaisnību uz sevis. [kā attēlā]