fonā skan Kliķe 1:16 [jā, tieši tā, esmu sākusi Kliķi klausīties, starp citu daudzām dziesmām pat varu līdzi norepot.] un domāju par šodienu.
Viss, ko es par šodienu varētu teikt - GOD YOU MADE MY DAY! Tiešām, šodiena lieliski pierādija to, ka Viņš ir labs un uzticams Tētis. :) Reāli, es vairs neticēju savai lūgšanai, bet Dievs vienkārši parādija ka pat viscietākās sirdis spēj atkausēt. Viss, ko es varu darīt ir pateikties Viņam par to. Prieka asaru kaudzes lija pār maniem vaigiem, kad es to uzzināju, īsti pat nespēju aptvērt, bet Viņam noteikti bija plāns priekš tā visa.

http://www.draugiem.lv/user/35350/gallery/?pid=133141740
Nē, nē es tam nepiekrītu, vienmēr ir kaut kāds iemesls, atceros, ka pirms 2 nedēļām pārdzīvoju, raudāju un nesapratu- KĀPĒC? KĀPĒC DIEVS? Mans izmisums auga, jo es tik ļoti biju pārdzīvoju par kādu faktu, es turpināju pārdzīvot, attiecības ar Dievu brauca uz leju, bet tomēr, es pateicos tiem cilvēkiem, kas bija par man blakām un lūdza par mani un šo skumjo faktu, un Dievs nepameta mani, bet bija līdzās un izkausēja šo ,manā izpratnē, viscietāko sirdi, un fakts mainījās.

ak, jā neko tu nesaproti par to faktu, bet es tev pastāstīšu kādu dienu, kad tas būs nepieciešams. kādu dienu, īstajā laikā.
DIEVS VISU DARA ĪSTAJĀ LAIKĀ!

Protams, ir brūces, kas man vēl sāp, bet viss ar laiku, DIEVS DZIEDĒS! ;) Tas nav man sakarīgākais teksts, tomēr, es SĀKŠU ATKAL RAKSTĪT BLOGU. Normālu blogu, jāatzīst, ka tie te, bija mazi emociju uzplūdījumi.

ai, ai, aizmirsu vienu lietu uzrakstīt.
Vakar Latviešu valodā taču pamēģinājām runāt tekstu, ko runāsim eksāmenā. Runāju par tēmu - "Aborts", pateicu vienu mazu daļu, ko es par to domāju. Likās, kad runāju par šo temu klasē bija pilnīgs klusums, īsti nesapratu vai tas dēļ tā ka viņiem miegs nāca vai dēļ tā, ka interesēja, jo šaubos vai būtu daudz cilvēku, kas gribētu par šādu tematu runāt. Un jā, kad es tekstu izlasīju "Baibočkai" viņa gandrīz apraudājās. :)