Islāms jeb musulmanisms mūsdienās ir 2. lielākā pasaules reliģija aiz kristietības,apmēram 15% pasaules iedzīvotāju ir musulmaņi. Tam ir vairāki atzari, bet galvenie no tiem ir Sunnīti un Šīīti.Islāms mūsdienās ir izplatīts visvairāk Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Dienvidāfrikā un citur. Lielas musulmaņu kopienas atrodas Āzijas vidienē, Ķīnā un Krievijā. Tā reliģija ir ļoti senā. Bet tomēr tā ir aktuāla un ļoti populāra mūsdienās. Mūs a interesē vairāk nekā ticība, bet kā plaša civilizācija, kura speja ļoti strauji un veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz to, kā tolaik islams konkurēja ar spēcīgākam civilizācijam. Raksturojot šo civilizāciju, varētu atzīmēt to ticību, disceplīnu, augstu attīstības limeni, garīgo līmeni. Tolaik, kad Eiropas civilizācija pārdzīvoja "upadok" , musulmanisms auga visās jomās, gan medicīnā, gan astronomijā, fizikā un ķimijā. Musulmaņi iepazistināja pasauli ar vairakiem lauksaimniecības produktiem. Viņi paradija eiropiešiem vairākas zemesdarbu tehnikas. Varētu teikt, ka islamieši ievēza papīru Eiropā. Un arī citās rupniecības jomās musulmaņi bija labākie, un viņi macīja mūsu "predkov" kvalitātīvi strādāt jaunās nozarēs. Tieši arābu zinatnieks pirmaiis ievēda pasaulē ķimijas pamatus, kuri izplatījās un veidojās vispusīgi. Taču ja runāt par Islāma civilizāciju, ir arī jāsaista Bizantijas civilizāciju, jo tā bija agresīva pret musulmaņiem, tāpēc kā tās konkurēja, gan politiski, gan attistības jomā. Mūsdienas atcēras Bizantijas civilizāciju tapēc, kā Eiropa pārņēma no tās vairākus sociologiskus un politiskus faktorus. Valodu vienība valstīs, relīģiju vienība, ir kāda galvēna etnosu gruppa valstī, un politiskā stabilitāte. Ka arī mums atliek Bizantijas arhitektūra, filizofija, literatūra, un politiskās idējas.