Teātra vēsture
Ltvijas Nacionalajs teātris
Īsa Latvijas Nacionālā teātra vēsture skaitļos un faktos
1897.gads - Rīgas pilsētas valde nolemj, ka nobriedusi nepieciešamība pēc otra pilsētas teātra (pirmais bija tā sauktais Vācu teātris - tagadējā Nacionālā opera).
1899. gada jūnijs - sākas būvdarbi. Teātra ēka tiek celta pēc latviešu arhitekta A.Reinberga projekta. Interesants ir fakts, ka, rokot būvbedri izraudzītajā vietā pie pilsētas kanāla, atklājas ap 300 gadu veci, labi saglabājušies zviedru ravelīna pāļi. Celtniekiem jāņem vērā arī plūstošās smiltis, tāpēc ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi.Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas ir 344 964 tā laika Krievijas rubļi un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tiek izrakstītas no Minhenes.
1902.gada 14.septembris - Rīgas pilsētas Otrais teātris tiek iesvētīts.
1902.gada 15. septembris - A.Ostrovska lugas "Sniegbaltīte" pirmizrāde.
1918.gada 18.novembris - teātra ēkā tiek proklamēta Latvijas Republika.
1919.gada 8. februāris - Latvijas PSR Valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka ar dekrētu pa teātru nacionalizāciju šo ēku piešķir jaundibinātajam Strādnieku teātrim. Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājs rakstnieks Andrejs Upīts ir faktiskais teātra vadītājs.
1919.gada 21.maijs - Strādnieku teātris beidz savu darbību.
1919.gada 30. novembris - ar R.Blaumaņa lugas “Ugunī” pirmizrādi Alekša Mierlauka režijā tiek atklāts Latvijas Nacionālais teātris.
1921.gada rudens - par Nacionālā teātra direktoru uz četriem gadiem kļūst Rainis.
1922.gada janvāris - Nacionālajā teātrī sāk strādāt viens no modernākiem sava laika režisoriem - Ernests Feldmanis.
1925.gada jūlijs - sākas teātra kritiķa Artūra Bērziņa direkcijas laiks. Kā režisori strādā Aleksis Mierlauks, Alfreds Amtmanis-Briedītis, Ernests Feldmanis.
1932.gada 10.marts - pirmizrāde A.Strindberga lugai “Ēriks XIV”, ar ko aizsākas pasaulslavenā krievu aktiera Mihaila Čehova sadarbība ar Latvijas Nacionālo teātri. Bez “Ērika XIV” viņš vēl iestudē A.Tolstoja “Jāņa Briesmīgā nāvi” un V.Šekspīra “Hamletu”.
1940. gada vasara - Latvijas Nacionālais teātris padomju opkupācijas pirmajā gadā tiek pārdēvēts par Drāmas teātri. Par direktoru tiek iecelts aktieris Žanis Katlaps.
1944.gada 20.oktobris - nedēļu pēc padomju armijas atgriešanās Rīgā darbu atsāk Drāmas teātris. Galvenais režisors ir Alfreds Amtmanis-Briedītis. Nozīmīgi iestudējumi top Veras Baļunas vadībā.
1966.gada rudens - par teātra galveno režisoru kļūst Alfreds Jaunušans.
1987.gads - 1989.gads - galvenā režisora amatā - Mihails Kublinskis.
1988.gada 17. novembris - teātris atgūst Latvijas Nacionālā teātra vārdu.
1988.gada 18. novembris - svinīgi tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas 70. gadadiena.
1989.gads - 1995.gads - galvenā režisora amatā - Oļģerts Kroders
1995.gads - par teātra galveno režisoru un māksliniecisko vadītāju kļūst Edmunds Freibergs
2002.gada 22. jūnijs - notiek pēdējā “Skroderdienu Silmačos” izrāde pirms teātra slēgšanas rekonstrukcijai
2004. gada 21.jūnijs - atjaunotās Latvijas Nacionālā teātra ēkas Atklāšanas svētki.
Latvijas Nacionālais teātris dibināts gadu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas - 1919. gada 30. novembrī. Dzejnieks Jānis Akurāters, 1919. gadā būdams Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors, teātra atklāšanas runā tik precīzi raksturo Nacionālā teātra vietu un nozīmi savā valstī, ka viņa vārdi iezīmē teātra vadlīnijas un uzdevumus arī šodien - teātra 87. pastāvēšanas sezonā:
"Līdz ar politiskām uzvarām un brīvību mēs iegūstam arī savu kultūras un mākslas brīvību. Grūti ir bijuši mūsu tautas mūži, un, ja tagad mēs atminamies savu vēsturi, tad mums jābrīnās, ka mēs kā tauta esam vēl uzglabājuši dzīvu savu īpatnību un garu. Kas mūs pasargāja? Tā bija mūsu māksla.
Nacionālu teātru nozīme ir ļoti liela. Kādēļ tas mums ir vajadzīgs un ko viņš mums dos? Vispirmām kārtām nacionālā teātra pienākums ir celt gaismā un rādīt mūsu tautas estētiskās un ētiskās vērtības.Te mēs sevi pazīstam kā tautu, lai tiktu vēl pilnīgāki.Bet nacionālajam teātrim ir arī jārāda vispārcilvēciskie ideāli un lielie paraugi cittautu literatūrā. Ar to mēs kā tauta rādīsim, ka mēs saprotam tos un esam cienīgi stāties tiem blakus. Un cik mēs varam to saprast, tas jārāda nacionālam teātrim.”
Nacionālā teātra īpatnība jeb sava vieta Latvijas teātru kopainā izveidojusies gadu desmitu laikā un to raksturo
- pirmkārt, pastiprināti pievērsta uzmanība nacionālai dramaturģijai,
- otrkārt, izrāžu iestudēšana, rēķinoties ar izcilām aktieru personībām, un šo aktieru spilgtu biogrāfiju apzināta veidošana,
- treškārt, centieni uzrunāt skatītāju par savu laiku un tā vispārcilvēciskām un sociālām problēmām šodienai atbilstošā teātra valodā.
Nacionālais teātris veido izrādes visplašākajam skatītāju lokam saskaņā ar Nacionālā teātra pamatuzdevumu - nodrošināt daudzveidīgu repertuāru un diferencētu biļešu cenu politiku, kas ļauj izrādes noskatīties visiem interesentiem. Viena no teātra auglīgām tradīcijām, kas sadarbībā ar skatītājiem izveidojusies daudzu gadu laikā un izturējusi laika pārbaudi, ir abonementu sistēma, kas ir mākslinieciski un finansiāli izdevīga garantija. Tā nodrošina, pirmkārt, iespēju visas jaunākās izrādes noskatīties noteiktā laikā pēc to pirmizrādes, otrkārt, izveidot teātra apmeklējumu par savas kultūras dzīves vai ģimenes tradīciju.
Teātris regulāri piedāvā biļešu cenu atlaides dažādām sociālām grupām, kā arī īpašu akciju veidā.
Par tradīciju kļuvusi sezonas labāko aktieru apbalvošana, kad mākslinieki ik gadu saņem savu kolēģu vecmeistaru iedibinātās ceļojošās teātra balvas - "Elzas Radziņas kaklarotu" un "Kārļa Sebra gredzenu". Par 86. sezonas labākajiem aktieriem atzīti Uldis Anže un Astrīda Kairiša.
Latvijas Nacionālā teātra jauniestudējumi 2006./2007. gada sezonā:
LIELĀ ZĀLE
Ādolfs Alunāns “Draudzes bazārs”, rež. Edmunds Freibergs
Dziesmu spēle tautiskā garā ar speciāli rakstītu Raimonda Paula mūziku un Jāņa Petera vārdiem. Tautisks būs ne tikai sižets ar mīlestības pārpratumiem, kad uz jauno dakteri pukst gan viņa iecerētās Ainas, gan arī kaislīgas, precību kāras atraitnes Karlīnes sirds. Tautiskas būs arī izdarības, kad pagasta ļaudis organizē labdarības bazāru jeb tirdziņu, bet pie tā rīkošanas saķīvējas līdz pat kautiņam, nekādi nespēdami rast vienprātību. Latviskā rakstura atklāšanās Alunāna lugā, kas nu jau 150 gadu laikā nav mainījies, vedina izrādes veidotājus jauno izrādi veltīt Saeimas vēlēšanām. Jauno mīlētāju lomās - Egils Melbārdis un Liene Gāliņa, atraitne Karlīne - Indra Burkovska, citas darbībā iesaistītās personas - Lāsma Kugrēna, Gunta Virkava, Svetlana Bless, Ģirts Jakovļevs vai Voldemārs Šoriņš, Zigurds Neimanis, Mārcis Maņjakovs u.c.
Viljams Šekspīrs “Karalis Līrs”, rež. Indra Roga
Nacionāla teātra sezonas centrālais notikums - pasaules ievērojamākā dramaturga viena no nozīmīgākām lugam, no kuras tālāk audzis un attīstījies viss pasaules teātris un dramaturģija. Vienlaikus tā ir luga, kuras sižetu tik viegli izstāstīt ar līdzību no mūsu pašu tautas pasakām - vienam tēvam bija trīs dēli... un kas tādēļ vien nekad nenoveco. Karalim Līram bija trīs meitas, divas viltīgas, gudras un negantas, lielas pielīdējas un bezgodes, trešā - pastarīte Kordēlija ar laipnu prātu un mīlošu sirdi. Mantojums tiek atdots pirmajām, bet taisnība lugas beigās, protams, tiek jaunākai, tikai acis te visiem atveras tad, kad laimes un dzīves iespēja nokavēta. Lai uz skatuves pasaules ainu parādītu pilnskanīgāku, Šekspīrs līdzās Līram piedzīvot tēva traģēdiju liek arī Līra galminiekam Glosteram, kurš savukārt ir tēvs diviem dēliem.
Līrs - Rūdolfs Plēpis, Glosters - Normunds Laizāns, Edmunds - Uldis Anže, Edgars - Gundars Grasbergs, Kents - Jānis Reinis, Āksts - Dace Bonāte, Kordēlija - Inga Misāne, Gonerila - Ilze Rudolfa, Regana -Līga Vītiņa u.c..
Pauls Putniņš “Pusdūša”, rež. Juris Rijnieks
Viena no asprātīgākām latviešu komēdijām par latviešu ģimeni, kas kopš sen seniem laikiem bijusi sievietes “pārraudzībā”, un par to, kādas tam sekas šodien, kad mazus puikas “audzina” viņu mammas, jaunekļus viņu meitenes, precētos vīrus viņu sievas, bet neprecētos... joprojām mammas. Pusmūža vīrietis Zigmunds, nolēmis darīt šai audzināšanai galu, izšķiras par patstāvīgu soli un ar sludinājuma palīdzību iepazīstas ar Spodru. Viņu attiecību veidošanās tomēr izrādās neiespējama bez aktīvās, visuresošās, visu redzošās un savu dēlu bezgalīgi mīlošās mammas klātbūtnes... Par ko izvēršas šis neparastais mīlestības trijstūris, skatieties izrādi!
Zigmunds - Juris Lisners vai Juris Hiršs, Spodra - Zane Jančevska vai Daiga Gaismiņa, Dzidra - Lolita Cauka vai Svetlana Bless.
Viljams Šekspīrs “Spītnieces savaldīšana”, rež. Gaļina Poliščuka
Komēdija, kuras intriga slēpjas lugas nosaukumā un kas izmantota virknē mākslas darbu, ieskaitot savulaik slaveno itāļu kinolentu “Spītnieka savaldīšana”. Kopš seniem laikiem iedarbīgākā recepte abu dzimumu spītīga, egoistiska, augstprātīga, iedomīga, ķildīga rakstura cilvēka “savaldīšanai” ir tikai un vienīgi kaislīga iemīlēšanās un mīlestība visās tās izpausmēs... Kā to panākt, padoma nav. Var paļauties uz Dievu, var uz cilvēka spēkiem. Šekspīra lugā spītīgās Katarinas tēvs uztic savu meitu raksturā tikpat spītīgajam Petručo.
Galvenajās lomās Teātra observatorijas aktieri Rēzija Kalniņa vai Karīna Tatarinova un Arturs Krūzkops, pārējās - Anna Klēvere, Uldis Anže, Arno Upenieks, Jānis Skanis, Andris Bulis u.c..
Zigmārs Liepiņš/Andra Manfelde “Adata” , rež. Ramūns Kaubris
Zigmara Liepiņa muzikālā drāma tapusi pēc jaunās rakstnieces Andras Manfeldes autobiogrāfiskā darba “Adata” rakstīta libreta. Tēma - šodien joprojām aktuālā atkarība no narkotikām - nepatīkama, traucējoša, durstīga kā adata, bet vienmēr “dienaskārtībā” esoša, tik nemanāmi tā var pārņemt savā varā ik tuvo cilvēku tev līdzās. Būt modriem aicina - izrādes autori, nebūt augstprātīgiem - viņi brīdina. Nelaime nenāk viena, uz spēles ir likta dzīvība, un atpakaļceļš lemts tikai retajiem. Visiem darba varoņiem - Kristai, Artūram, Sandrai, Žannai un pat narkotiku dīlerim ir bijis viens pirmais dūriens, kura varēja nebūt, un šai darbā viņiem visiem ir arī pēdējā reize, kad lietotas narkotikas sagādā aizmiršanos.
Lomās: Zane Dombrovska, Ieva Kerēvica, Artūrs Šingerejs (Dons), Egils Melbārdis, Andris Bērziņš, Juris Hiršs, Dita Lūriņa, Līga Vītiņa, Gundars Grasbergs u.c..
Hella Vuolijoki “Niskavuori jaunā saimniece”, rež. Felikss Deičs
Skandināvu literatūra allaž bijusi Latvijā iecienīta savu varoņu spēcīgo raksturu un atturīgi pausto jūtu dēļ - Hamsuna, Ibsena, Gulbransena, Unsetes vai Lāgerlēvas varoņu radniecība mūsu pasaules uztverei vērojama joprojām. Šoreiz dienaskārtībā - somi. Labāko somu lugu uz Nacionālā teātra skatuves iestudēs smalko attiecību meistars Felikss Deičs, saskatīdams tajā paralēles gan ar latviešu ģimeni, kurā mājas kārtību un gaisotni nosaka sieviete, gan ar šodienas Latviju, kuras vecais pamats - zeme un lauki ir izpostīts, vietā liekot pilsētas dzīvi. Melodrāmas cienīgo sižetu par jaunas sievietes ieprecēšanos sava vīra mājās, kur to sagaida ne tikai stingra vīramāte, pēc kuras prāta gadiem ritējusi dzīve Niskavuori dzimtā, bet arī vīra pagātnes grēki, izspēlēs Daiga Gaismiņa, Normunds Laizāns, Mārcis Maņjakovs, Astrīda Kairiša vai Lolita Cauka, Juris Lisners, Ināra Slucka, Daiga Kažociņa, Māra Zemdega, Līga Liepiņa u.c..
Makss Frišs “Santa Krusa”, rež. Indra Roga. Luga-romance par mīlētājiem
Režisores Indras Rogas veltījums visiem tiem, kas mūžu nodzīvojuši mīlestībā un vēl sirmā vecumā dzīvo viens otru mīlēdami, kā arī visiem tiem, kas pašlaik piedzīvo savu pirmo mīlestību un tic, ka tādai tai jāpaliek uz mūžu - īstai, tīrai, romantiskai, veldzējošai un augšupceļošai.
Viena no skaistākām 20.gadsimta lugām par Elvīras un Pelegrīna/Barona mīlestību, kur sapņi ir tikpat dzīvi kā īstenība. Tāpat kā Elvīra un Barons, ikviens cilvēks dzīvo vienlaikus savu esošo reālo ikdienas dzīvi un savā sapņu un ilgu pasaulē. Kas notiek tad, kad sapņi un īstenība sastopas?
Elvīra - Inga Misāne un Astrīda Kairiša, Pelegrīns/Barons - Kaspars Zvīgulis un Ģirts Jakovļevs. Pārējās lomās - Ilze Rudolfa, Jānis Reinis vai Rūdolfs Plēpis, Mārtiņš Egliens, Egils Melbārdis, Ainārs Ančevskis u.c..
Regnārs Vaivars “Visi tēli meklē autoru”, rež. Regnārs Vaivars
Teatrāla spēle par kādas ģimenes vētrainās dzīves pagātni un tagadni. Mātes sirds sāp par meitu, kas pelnās kā prostitūta, līdz izrādās, ka viens no meitas klientiem ir viņas patēvs, mātes vīrs. Spilgtais tēls, ko ģimene grib par sevi radīt publiski, ir mazāk spilgts nekā neticamā īstenība.
Brīva improvizācija par Pirandello lugas “Sešas personas meklē autoru” tēmu, kurā režisors iecerējis paskatīties no malas uz savām “attiecībām” ar teātri un spēli.
Lomās: Evija Skulte, Astrīda Kairiša vai Līga Liepiņa, Kristīne Krūze, Anna Klēvere, Ivars Puga, Uldis Anže, Vaironis Jakāns, Pēteris Krilovs vai Regnārs Vaivars u.c..
JAUNĀ ZĀLE
"Sarunas kaimiņistabās" pēc F.Dostojevska romāna "Noziegums un sods" motīviem, rež. Pēteris Krilovs
Šī Dostojevska romāna dramatizējums ir sena režisora Pētera Krilova iecere, un ir izrāde, kas turpina Krilova uzsākto Dostojevska darbu ciklu viņa daiļradē - “Velniem” sekoja “Brāļi Karamazovi” un “Spēlmanis”. Šo izrāžu veiksmes piešķīrušas Pēterim Krilovam sava veida Dostojevska oriģināla interpreta statusu, viņam izdodas dziļi un neviennozīmīgi atklāt Dostojevska varoņu garīgo pasauli, domāšanas īpatnības un eksistenciālo traģisko pasaules izjūtu. “Noziegumā un sodā”, galvenais būs Svidrigailova tēls jeb tēma par zemisko cilvēkā, kas ir tikpat liels noziegums kā atklātie Raskoļņikova eksperimenti ar visatļautību.
Vienlaikus Dostojevskis ir viens no iestudētākiem autoriem pasaulē, turklāt ļoti moderns autors, jo šodienīgas ir visas viņa aplūkotās problēmas un teātrim būtisks un interesants viņa kaislīgais un saasinātais cilvēku un situāciju tēlojums.
Īpaši domāts par režisoru Regnāru Vaivaru, kuram uzticēta Svidrigailova loma. Regnārs Vaivars ir Pētera Krilova aktieru/režisoru kursa audzēknis, kas jau spēlējis vienu lomu Krilova “dostojevskiādē” - brāli Aļošu “Brāļos Karamazovos”, kā arī Aleksi I. Ābeles “Dzelzszālē” un Kristu Blaumaņa/Ābeles “Pazudušajā dēlā”.
Raskoļņikovs Kaspars Zvīgulis vai Ivo Martinsons, Soņa - Daiga Kažociņa, Duņa - Evija Skulte, Katerina Ivanovna - Ināra Slucka, Razumihins - Gundars Grasbergs
“Leļļu pavēlnieks”, rež. Regnārs Vaivars
Ko nozīmē savā mājā un dzīvē ielaist svešinieku?
Tu nezini, kādus baisus notikumus slēpj viņa pagātne un cik dīvainas spēles viņš spēlē.
Nezini, cik ļoti viņš tevi spēs ietekmēt, un kā mainīsies tava dzīve.
Kas ir tas, ko viņš tavā dzīvē ienesīs?
Prieks, mīlestība vai sāpes?
Mūžīgā tēma – vīrietis un sieviete.
Ekstremāli apstākļi, attiecības, pagātne.
Tas, ko mēs nespējam aizmirst.
Lomās:
Tomass - Kaspars Zvīgulis
Marta - Kristīne Krūze
Ričards - Ivars Puga
Filips - Uldis Anže
Anna -Liene Gāliņa vai Juta Vanaga
AKTIERU ZĀLE
Arturs Millers “Skats no tilta”, rež. Mihails Kublinskis
Laimes zemē Amerikā ierodas nelegālie imigranti, viņi cer uz darbu, peļņu un atgriešanos mājās pie ģimenes... Millera lugā tie ir itāļi, bet ne par itāļiem šodien šo lugu iestudē Mihails Kublinskis. Latvieši, kas izklīduši pa visu pasauli, pievienojoties ekonomisko bēgļu masām tai laikā, kamēr Latvijas pievienojas “laimes zemei” Eiropas savienībai. Cilvēki, kas uz mītnes zemi brauc tikai strādāt, otri, kas cer tur sākt jaunu dzīvi, un vēl trešie, kas savu jauno dzīvi mēģina nevis veidot, bet iekarot par katru cenu. Brāļi Marko un Rodolfo apmetas uz dzīvi pie saviem radiniekiem Edija un Biatrises, Rodolfo iemīl Biatrises krustmeitu Ketrinu, bet sastopas ar negaidītu sāncensi - tā laikmetīga drāma par savu vietu zem saules patiesībā pāraug spēcīgā ģimenes drāmā.
Mihails Kublinskis pirms vairākiem gadiem Nacionālajā teātrī spoži iestudēja citu Artūra Millera lugu - “Ceļojošā komija gals”, šis darbs izvēlēts tālab, ka amerikāņu 60.gadu mežonīgo kapitālismu atspoguļojošās lugas izrādās spēcīgs materiāls, kurā strādā asociācijas ar šodienas Latviju. Millera lugas, kas uzrakstītas pirms gadiem 40 Latvijas teātrī izskan tā, it kā būtu rakstītas nupat.
Lomās: Lāsma Kugrēna, Ģirts Jakovļevs, Evija Skulte, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Brūveris, Juris Lisners u.c.
Latvijas Nacionālais teātris (dibināts 1919. gadā) ir neatkarīgās Latvijas valsts lolojums, tajā ir pārmantotas un tālāk attīstītas latviešu aktiermākslas labākās tradīcijas. Tāpēc saistībā ar šo teātri vienmēr jāuzsver divi nozīmīgi fakti: ēkā, kur teātris radis mājvietu, 1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un teātra nosaukumā ir ietverts apzīmētājs "nacionālais".
ALEKSIS MIERLAUKS (1866 - 1943) - pirmais Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs un teātra direktors (1919-1921), tā laika prominentākā persona režijā. Ietekmējies no vācu režijas pīlāra Makša Reinharta un Maskavas Dailes teātra, A.Mierlauks latviešu teātri pacēla kvalitatīvi jaunā pakāpē.
A.Mierlauks galveno uzmanību pievērsa skatuves runai un dialogam, izkopjot psiholoģiskā spēles stila virzienu. Nacionālajā teātrī viņa režijā pirmizrādes piedzīvoja Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1920), "Krauklītis"(abas - 1921) un "Suns un kaķe"(1928). A.Mierlauks uz šā teātra skatuves iestudēja arī "Zelta zirgu"(1919) un "Pūt,vējiņi!"(1920).
ALFREDS AMTMANIS-BRIEDĪTIS (1885 - 1966) - ievērojams aktieris un vadošais režisors līdzās A.Mierlaukam kopš Nacionālā teātra pirmajām dienām. No 1944. gada līdz mūža beigām viņš bija teātra mākslinieciskais vadītājs, un viņa vadībā tas izveidojās par augstas aktieru kultūras un spilgtu māksliniecisku personību teātri.
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera (1928) A.Amtmaņa-Briedīša izcilākie sasniegumi režijā saistās ar latviešu klasiskās literatūras interpretācijām - gan ar episko romānu skatuves versijām: brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikiem" (1950), A.Deglava "Rīgu" (1958), A.Upīša "Zaļo zemi" (1950), P.Rozīša "Cepli"(1953), gan ar R.Blaumaņa lugām "Ļaunais gars"(1953), "Indrāni" (1954) un klasisko "Skroderdienu Silmačos" (1955) iestudējumu, kurš vairākos Alfreda Jaunušana veiktos atjaunojumos tika rādīts līdz 90. gadu sākumam, gan ar Raiņa "Jāzepu un viņa brāļiem"(1956), A.Upīša "Žannu d'Arku" (1962), M.Zīverta "Naudu" (1943), A.Eglīša "Par purna tiesu"(1944) un daudzām citām izrādēm.
ALFREDS JAUNUŠANS (dz. 1919) - Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs no 1966. līdz 1987.gadam, izcils aktieris, Drāmas teātra studijas absolvents, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995). Darbu sācis kā savas pedagoģes režisores Veras Baļunas asistents. Uz Nacionālā teātra reālistiski sadzīvisko izrāžu fona A.Jaunušana iestudējumi iezīmējās ar spilgtāku formu, psiholoģiski smalku savstarpējo attiecību režģojumu, indivīda rīcības cēloņu izpēti - cilvēks, personība, viņa spēks un vājums laikmetu griežos. Svaigas intonācijas režisors meklējis hrestomātisku darbu, piemēram, Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1968) un "Uguns un nakts"(1985) iestudējumos, R.Blaumaņa "Skroderdienu Silmačos" divos atjaunojumos (1969, 1975).
MIHAILS KUBLINSKIS (dz. 1938) - Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs no 1987. līdz 1989.gadam. Beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu 1965.gadā. Teātra zelta fondu veido tādi M.Kublinska iestudējumi kā J.Smūla "Mežonīgais kapteinis - Kihnu Jens" (1967), Sofokla "Elektra" (1968), J.Ivaškēviča "Vasara Noānā" (1969), M.Friša "Santakrusa" (1971), I.Erķēna "Kaķu spēle" (1973), F.Garsijas Lorkas "Brīnumainā kurpniece" (1974), Ī.Žamiaka "Hamilkara kungs"(1981). M.Kublinskim jaunas kvalitātes un jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi saistās ar Aktieru zāles apgūšanu - L.Ģurko "Elektra - mana mīla" (1977), Dž.Goldmena "Lauva ziemā" (1979), Ī.Žamiaka "Acālija" (1992) izrādēm.
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
22.aprīlī
Vakariņas Idiotiem
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
15.aprīlī
Iedomājieties, ka šodien Jums būs vakariņas ar draugiem. Šo vakariņu obligātais nosacījums – paņemt līdzi sev vienu muļķi. Dabiski, ka muļķim nevajadzētu nojaust...
Koplis no inišmānas salas
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
11.aprīlī
Režisors - Andrejs Prikotenko
Martins Makdonahs – Karaliskā Nacionālā teātra režisors, saņēmis neskaitāmus apbalvojumus kā dramaturgs, ieskaitot Evening Standard Award nominācijā «Visdaudzsološākais dramaturgs».
Karalis Un Āksts
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
14.aprīlī
Aleksandrs Borščagovskis — dramaturgs, scenārists, prozaiķis.
Sevišķi lielu popularitāti iemantoja viņa scenāriji filmām «Trīs papeles Efeju ielā» un «Dāmu šuvējs».
BRĪVDIENU MĪĻĀKIE
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
14.aprīlī
Precēts pāris pieņem savās mājās darbā jaunu kalponi – lauku meiteni Annu. Un pienāk diena, kad vīram steidzami ir jādodas komandējumā, sievai – jāapciemo savi vecāki, bet Annai piedāvā apciemot savus radus laukos...
Bohēma
Vieta: Latvijas Nacionālā opera
13.aprīlī
Džakomo Pučīni (1858 - 1924)
opera četros cēlienos
Luidži Illikas un Džuzepes Džiakozas librets
pēc A. Miržē romāna Bohēmas dzīve motīviem
Neprecējusies Sieviete
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
27.aprīlī
Komēdija
Stāsts par mīlas meklējumiem. Gan māte, gan meita veido savu personīgo dzīvi nedaudz negaidīti viena priekš otras...
Precības
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
28.aprīlī
Precēties vai nē? Ir labi tā, bet citādi – vēl labāk...Valsts padomnieks Ivans Kuzmičs Podkoļesinsir nolēmis precēties...
Mūsu dzīves deinas
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
12.aprīlī - 13.aprīlī
Luga tapusi 1908. gadā viegli un ātri, pāris rudens vakaros, īpaši nedomājot par tās nozīmīgumu. Tomēr šis «sīkumiņš», kā viņš jokodamies komentējis savu sacerējumu, pārsteidzis pašu: lugai bija fantastiski panākumi gan pilsētās, gan laukos...
Žizele
Vieta: Latvijas Nacionālā opera
14.aprīlī
Ādolfs Adāns, balets
Aīda
Vieta: Latvijas Nacionālā opera
15.aprīlī
Džuzepe Verdi, opera
VISS KĀJĀM GAISĀ...
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
17.aprīlī
Pasaku pārdevējs taisa vaļā savu burvju vācelīti un… Mēs nokļūstam brīnumu pasaulē, kurā notiek daudz jautru piedzīvojumu un neiedomājamu pārvērtību...
KĀ KĻŪT BAGĀTAM?
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
17.aprīlī
Asa sižeta komēdija, R. Kūnijs
Viesizrades, Daugavpils Teātris
Intriģējošs izrādes sākums tūlīt liek skatītājam uzmanīgi sekot sižetam… Notiek neiespējamais… Pieticīgs grāmatvedis pēkšņi kļūst stāvus bagāts...
Vienas Dienas Lēdija
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
18.aprīlī - 20.aprīlī
IRMO REIZI RĪGĀ slavenais mākslinieku duets – režisors Dmitrijs Astrahans un dramaturgs Oļegs Daņilovs. Rīgas Krievu teātris piedāvā omulīgu un labsirdīgu komēdiju «VIENAS DIENAS LĒDIJA». Ceļš ar līkločiem pretī laimīgām laulībām...
Traviata
Vieta: Latvijas Nacionālā opera
20.aprīlī
Džuzepe Verdi, opera
3 cēlieni
... BET LAIME - LABĀKA
Vieta: Rīgas Krievu drāmas teātris
21.aprīlī
Mīlas intrigas ābeļdārzā. Turīga vecmāmiņa - tirgotāja, spītīga mazmeitiņa, kaimiņš – cīnītājs par taisnību un atjautīga aukle – Filiciata...
Mamma Mia!
Vieta: Arēna Rīga
8.maijā - 13.maijā
Astoņas neaizmirstamas izrādes Latvijas skatītājiem tiks piedāvātas mūzikla pasaules turnejas ietvaros.
Teatrāla spēle par kādas ģimenes vētrainās dzīves pagātni un tagadni. Mātes sirds sāp par meitu, kas pelnās kā prostitūta, līdz izrādās, ka viens no meitas klientiem ir viņas patēvs, mātes vīrs. Spilgtais tēls, ko ģimene grib par sevi radīt publiski, ir mazāk spilgts nekā neticamā īstenība.
Brīva improvizācija par Pirandello lugas “Sešas personas meklē autoru” tēmu, kurā režisors iecerējis paskatīties no malas uz savām “attiecībām” ar teātri un spēli.
Lomās: Evija Skulte, Astrīda Kairiša vai Līga Liepiņa, Kristīne Krūze, Anna Klēvere, Ivars Puga, Uldis Anže, Vaironis Jakāns, Pēteris Krilovs vai Regnārs Vaivars u.c..
"Sarunas kaimiņistabās" pēc F.Dostojevska romāna "Noziegums un sods" motīviem, rež. Pēteris Krilovs
Šī Dostojevska romāna dramatizējums ir sena režisora Pētera Krilova iecere, un ir izrāde, kas turpina Krilova uzsākto Dostojevska darbu ciklu viņa daiļradē - “Velniem” sekoja “Brāļi Karamazovi” un “Spēlmanis”. Šo izrāžu veiksmes piešķīrušas Pēterim Krilovam sava veida Dostojevska oriģināla interpreta statusu, viņam izdodas dziļi un neviennozīmīgi atklāt Dostojevska varoņu garīgo pasauli, domāšanas īpatnības un eksistenciālo traģisko pasaules izjūtu. “Noziegumā un sodā”, galvenais būs Svidrigailova tēls jeb tēma par zemisko cilvēkā, kas ir tikpat liels noziegums kā atklātie Raskoļņikova eksperimenti ar visatļautību.
Vienlaikus Dostojevskis ir viens no iestudētākiem autoriem pasaulē, turklāt ļoti moderns autors, jo šodienīgas ir visas viņa aplūkotās problēmas un teātrim būtisks un interesants viņa kaislīgais un saasinātais cilvēku un situāciju tēlojums.
Īpaši domāts par režisoru Regnāru Vaivaru, kuram uzticēta Svidrigailova loma. Regnārs Vaivars ir Pētera Krilova aktieru/režisoru kursa audzēknis, kas jau spēlējis vienu lomu Krilova “dostojevskiādē” - brāli Aļošu “Brāļos Karamazovos”, kā arī Aleksi I. Ābeles “Dzelzszālē” un Kristu Blaumaņa/Ābeles “Pazudušajā dēlā”.
Raskoļņikovs Kaspars Zvīgulis vai Ivo Martinsons, Soņa - Daiga Kažociņa, Duņa - Evija Skulte, Katerina Ivanovna - Ināra Slucka, Razumihins - Gundars Grasbergs
ALFREDS JAUNUŠANS (dz. 1919) - Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs no 1966. līdz 1987.gadam, izcils aktieris, Drāmas teātra studijas absolvents, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995). Darbu sācis kā savas pedagoģes režisores Veras Baļunas asistents. Uz Nacionālā teātra reālistiski sadzīvisko izrāžu fona A.Jaunušana iestudējumi iezīmējās ar spilgtāku formu, psiholoģiski smalku savstarpējo attiecību režģojumu, indivīda rīcības cēloņu izpēti - cilvēks, personība, viņa spēks un vājums laikmetu griežos. Svaigas intonācijas režisors meklējis hrestomātisku darbu, piemēram, Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1968) un "Uguns un nakts"(1985) iestudējumos, R.Blaumaņa "Skroderdienu Silmačos" divos atjaunojumos (1969, 1975). darbu, piemēram, Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1968) un "Uguns un nakts"(1985) iestudējumos, R.Blaumaņa "Skroderdienu Silmačos" divos atjaunojumos (1969, 1975).
MIHAILS KUBLINSKIS (dz. 1938) - Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs no 1987. līdz 1989.gadam. Beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu 1965.gadā. Teātra zelta fondu veido tādi M.Kublinska iestudējumi kā J.Smūla "Mežonīgais kapteinis - Kihnu Jens" (1967), Sofokla "Elektra" (1968), J.Ivaškēviča "Vasara Noānā" (1969), M.Friša "Santakrusa" (1971), I.Erķēna "Kaķu spēle" (1973), F.Garsijas Lorkas "Brīnumainā kurpniece" (1974), Ī.Žamiaka "Hamilkara kungs"(1981). M.Kublinskim jaunas kvalitātes un jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi saistās ar Aktieru zāles apgūšanu - L.Ģurko "Elektra - mana mīla" (1977), Dž.Goldmena "Lauva ziemā" (1979), Ī.Žamiaka "Acālija" (1992) izrādēm.
AKTIERU ZĀLE
Arturs Millers “Skats no tilta”, rež. Mihails Kublinskis
Latvijas Nacionālais teātris (dibināts 1919. gadā) ir neatkarīgās Latvijas valsts lolojums, tajā ir pārmantotas un tālāk attīstītas latviešu aktiermākslas labākās tradīcijas. Tāpēc saistībā ar šo teātri vienmēr jāuzsver divi nozīmīgi fakti: ēkā, kur teātris radis mājvietu, 1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un teātra nosaukumā ir ietverts apzīmētājs "nacionālais".
Laimes zemē Amerikā ierodas nelegālie imigranti, viņi cer uz darbu, peļņu un atgriešanos mājās pie ģimenes... Millera lugā tie ir itāļi, bet ne par itāļiem šodien šo lugu iestudē Mihails Kublinskis. Latvieši, kas izklīduši pa visu pasauli, pievienojoties ekonomisko bēgļu masām tai laikā, kamēr Latvijas pievienojas “laimes zemei” Eiropas savienībai. Cilvēki, kas uz mītnes zemi brauc tikai strādāt, otri, kas cer tur sākt jaunu dzīvi, un vēl trešie, kas savu jauno dzīvi mēģina nevis veidot, bet iekarot par katru cenu. Brāļi Marko un Rodolfo apmetas uz dzīvi pie saviem radiniekiem Edija un Biatrises, Rodolfo iemīl Biatrises krustmeitu Ketrinu, bet sastopas ar negaidītu sāncensi - tā laikmetīga drāma par savu vietu zem saules patiesībā pāraug spēcīgā ģimenes drāmā.
Mihails Kublinskis pirms vairākiem gadiem Nacionālajā teātrī spoži iestudēja citu Artūra Millera lugu - “Ceļojošā komija gals”, šis darbs izvēlēts tālab, ka amerikāņu 60.gadu mežonīgo kapitālismu atspoguļojošās lugas izrādās spēcīgs materiāls, kurā strādā asociācijas ar šodienas Latviju. Millera lugas, kas uzrakstītas pirms gadiem 40 Latvijas teātrī izskan tā, it kā būtu rakstītas nupat.
Lomās: Lāsma Kugrēna, Ģirts Jakovļevs, Evija Skulte, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Brūveris, Juris Lisners
ALEKSIS MIERLAUKS (1866 - 1943) - pirmais Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs un teātra direktors (1919-1921), tā laika prominentākā persona režijā. Ietekmējies no vācu režijas pīlāra Makša Reinharta un Maskavas Dailes teātra, A.Mierlauks latviešu teātri pacēla kvalitatīvi jaunā pakāpē.
A.Mierlauks galveno uzmanību pievērsa skatuves runai un dialogam, izkopjot psiholoģiskā spēles stila virzienu. Nacionālajā teātrī viņa režijā pirmizrādes piedzīvoja Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1920), "Krauklītis"(abas - 1921) un "Suns un kaķe"(1928). A.Mierlauks uz šā teātra skatuves iestudēja arī "Zelta zirgu"(1919) un "Pūt,vējiņi!"(1920).
ALFREDS AMTMANIS-BRIEDĪTIS (1885 - 1966) - ievērojams aktieris un vadošais režisors līdzās A.Mierlaukam kopš Nacionālā teātra pirmajām dienām. No 1944. gada līdz mūža beigām viņš bija teātra mākslinieciskais vadītājs, un viņa vadībā tas izveidojās par augstas aktieru kultūras un spilgtu māksliniecisku personību teātri.
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera (1928) A.Amtmaņa-Briedīša izcilākie sasniegumi režijā saistās ar latviešu klasiskās literatūras interpretācijām - gan ar episko romānu skatuves versijām: brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikiem" (1950), A.Deglava "Rīgu" (1958), A.Upīša "Zaļo zemi" (1950), P.Rozīša "Cepli"(1953), gan ar R.Blaumaņa lugām "Ļaunais gars"(1953), "Indrāni" (1954) un klasisko "Skroderdienu Silmačos" (1955) iestudējumu, kurš vairākos Alfreda Jaunušana veiktos atjaunojumos tika rādīts līdz 90. gadu sākumam, gan ar Raiņa "Jāzepu un viņa brāļiem"(1956), A.Upīša "Žannu d'Arku" (1962), M.Zīverta "Naudu" (1943), A.Eglīša "Par purna tiesu"(1944) un daudzām citām izrādēm.
ALFREDS JAUNUŠANS (dz. 1919) - Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs no 1966. līdz 1987.gadam, izcils aktieris, Drāmas teātra studijas absolvents, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995). Darbu sācis kā savas pedagoģes režisores Veras Baļunas asistents. Uz Nacionālā teātra reālistiski sadzīvisko izrāžu fona A.Jaunušana iestudējumi iezīmējās ar spilgtāku formu, psiholoģiski smalku savstarpējo attiecību režģojumu, indivīda rīcības cēloņu izpēti - cilvēks, personība, viņa spēks un vājums laikmetu griežos. Svaigas intonācijas režisors meklējis hrestomātisku darbu, piemēram, Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1968) un "Uguns un nakts"(1985) iestudējumos, R.Blaumaņa "Skroderdienu Silmačos" divos atjaunojumos (1969, 1975).
,,,
