From Juris Kazha

Par kaujam – battles – vismaz divus savus skandarbus, albumu The Battle of Los Angeles un videoklipuThe Battle of Mexico City nosauca kaujinieciska amerikanu rokgrupa Rage Against The Machine (RATM).
Nedaudz parnesta nozime, spontano tiltu blokesanu pie Bauskas varetu saukt The Battle of Bauska, jo akciju, policijas specvieniba Alfa, lietojot nedaudz speka (pec sobrid riciba esosas informacijas), izklidinaja. Ta bija “nesankcioneta” protesta akcija pret Bauskas slimnicas reorganizaciju. Man skiet, ka tas nebut nebus pedejais sads incidents. Drizak sadas akcijas var atkartoties vel stiprakos variantos.

Vairs nav jegas moralizet vai sadas lietas ir labas vai sliktas. Jau pec 13. janvara nekartibam rakstiju, ka grautins ari ir politiskas cinas veids. Noteiktos socialekonomiskos apstaklos grautini var uzliesmot celonsakarigi, tapat ka B seko A. Grautins, protams, neradija nekadu izeju no krizes un neuzticibas valsts varai, un tiesi neuzticiba valstij kops ta laika turpinas un pieaug intensitate (vismaz spriezot pec darbalauzu komentariem interneta portalos).
Notikusais uz tilta pie Bauskas nebija grautins, bet kaut kas tuvaks spontanai un nedaudz izpludusai pilsoniskai nepaklausibai. Izpludusai tadel, ka galvenie un tiesie cieteji no nepaklausibas bija privatie un kravas auto vaditaji, bet nepaklausanas un nepaklausiba bija versta pret likumiem, kas aizliedz traucet celu satiksmi un ar noluku tadejadi protestet pret pilsetas slimnicas reorganizaciju. Ar vardu sakot, tiktal efektiva PR akcija.
Ka jau teicu, gan grautini, gan sadas spontanas, formali “nelikumigas” un “nesankcionetas” akcijas ir celonsakarigas sekas politiskiem un ekonomiskiem procesiem. Tadel isi vajadzetu pieskarties tiem procesiem, kuru sekas redzejam Bauska un, iespejams, parmetisies uz citam vietam Latvija. “Pa lielam” jasaka, ka Latvijas veselibas aprupes sistema, visticamak, ir daudzviet organizeta neracionali un izskerdigi. Savukart tik pat sasteigti un irracionali, skiet, tiek veikta liela dala sis sistemas it ka reforma. Laukos tie samazinata neatliekama un stacionara aprupe, vispirms nenodrosinot iespejas visiem iedzivotajiem ar atro palidzibu vai valsts/apdrosinataju kompensetu transportu pa labiem, visos gada laikos izbraucamiem celiem noklut kada no pec reformas atlikusajam slimnicam. Seviski smagiem arkartas gadijumiem sadam slimnicam, “lieko” slimnicu slegsanas bridi, butu jadarbojas atras palidzibas helikopteriem, ka tas ir daudzviet arzemes.
Ar sadiem prieksnoteikumiem, reforma butu sabiedribai saprotama un neapdraudosa. Kas attiecas uz vietam, iespejams, nevajadzigi iepirktu dargu diagnostikas tehniku, sis diagnostikas iestades varetu (vismaz daleji) privatizet un parverst par maksas arpakalpojumu sniedzejam citam Ziemeleiropas medicinas aprupes sistemam un iestadem. Tacu nav dzirdets, ka kaut kas tads tiktu istenots.
Vel japiebilst, ka skietami nesaprotamas un murgainas reformas (ne tikvien veselibas aprupe) par tadam tiek uztvertas, jo sabiedribai tas nekad nav saprotami un pamatoti izskaidrotas, nav ari sastadits reformu izpildes plans ar parskatamiem un racionali pamatotiem un prognozejamiem soliem.
Patlaban viens no galvenajiem tautas dzinejiem uz tiltiem ir subjektiva parlieciba, ka vara tai atnem ierasto veselibas aprupes limeni (un ne tikvien to, tas notiek uz izglitibas, algu, pensiju un citu sasteigtu un mazizskaidrotu dzives limena mazinosu reformu fona). Otrs faktors – drizak barjera tautas un varas izligumam – ir jau nearstejamus apjomus sasniegusi neuzticiba varai. To iedibinaja ieprieksejas valdibas, bet nostiprinaja Valda Dombrovska valdiba, parkapjot tiesisko palavibu.
Sados apstaklos ir jaskatas uz veidiem, ka situaciju ievadit gultne, kas neved uz stihisku vardarbibu, parfrazejot 60. gadu kreisos radikalus – uz diviem, tris, daudz 13. janvariem (no two, three, many Vietnams) un, ja ta var izteikties, uz konstruktivu sava veida anarhiju, nevis laundabigu variantu.
Pirmkart, spontaniem demonstrantiem jabut mazliet mazak spontaniem un jagatavojas Battle of Bauskalidzigam akcijam pec pasaules nevardarbigas pretosanas prakses. Ir jadarbojas informatoriem, kas runatu ar medijiem, auto un kravas masinu soferiem, skaidrojot situaciju un, kaut vai izmantojot Google Mapsinterneta, izrakstot un izdalot apvedcelu celrazus. Paraleli jastrada un javero interneta sazinas tikli, kaut vaiTwitter. Otrkart, akcijai strauji japiepulce brivpratigi juristi, kas ir gatavi aizstavet eventuali apsudzetos. Treskart, ir jaatlasa tie akcijas dalibnieki, kuri ir ar mieru nepretojoties lauties lai vinus ar (cerams) samerigu speku aizvac no akcijas vietas un aiztur (lietai tulin piesledzoties juristiem un informatoriem). Sikak par sadu akciju organizesanu vari izlasit (parsvara angliski) interneta, kaut vai seit un seit.
Treskart, varbut japardoma taktika un pec PR zina efektivas transporta celu blokesanas akcijas parsviesties un tiesu ricibu (no francu anarhistu Action Directe), kas skartu stridus objektu. Citos vardos, var nevardarbigi okupet to slimnicu vai skolu telpas veida, kas netrauce to darbibu diendiena un tur ierikot akcijas stabu un forumu, kur pieverst sabiedribas uzmanibu un domat par nevardarbigu, kooperativu ricibu ka alternativu valsts varas izpausmei. Radikalaka varianta varetu, piem., sapulcet cilvekus, kas demonstrativi nemaksatu nodoklus VID, bet naudu caurspidigi, godigi un brivpratigi savaktu, lai uzturetu savu slimnicu vai skolu. Ta butu riciba, kas izteiktu – ja valsts nevar mums dot “atdevi par nodokliem” tad so atdevi – adekvatu veselibas aprupi, izglitibu u. tml. nodrosinasim mes pasi. Ka simbolisku zestu sadas akcijas laika varetu cieniga veida no iestades nonemt valsts karogu ka esosas valsts varas simbolu un to aizstat vai nu ar pasvaldibas karogu vai dazu politiski aktivu latviesu sava laika iecienito melno karogu (dumpja un nepaklausanas simbolu).
Saprotu, ka ir liels risks, ka iespejami dumpigs rudens var ieiet pavisam citas sliedes, pat ja vietam eksperimentes ar sadiem nevardarbigas tautas tiesas ricibas akcijam. Visu var sajaukt dzersme, parasto pustrako un provokatoru uzrasanas, nesavaldiba (video no Bauskas redzama sieviete, kas lamaja Alfa policistus, lai gan labaka reakcija butu bijusi mieriga grupveida nogulsanas un palausanas aizturesanai pietiekami liela skaita, lai parsniegtu specvienibas kapacitati savakt sadu cilveku skaitu). Tacu ir ari pozitivi piemeri Latvija, dziedasana spriedzes mazinasanai, kada biezi redzeta, bet miermiliga dizblaveja uzstasanas dazadas akcijas.
Un kads visam tam sakars ar telekomunikacijam un IT? Mes dzivojam laikos, kad tiesi elektroniskas sistemas ir sabiedrisku un politisku akciju rikosanas platformas, neprasot atlauju un pat nebedajot par valsts varas noteikumiem. Ja veselibas un izglitibas sistemas ar attiecigam, visaptverosam informacijas sistemam butu savlaicigi analizeta lidzeklu izmantosanas lietderiba, vismaz nevaretu teikt, ka nezinajam par problemam. Labaka gadijuma, reformas un no tam iecereta taupiba notiktu pakapeniski, sabiedribai saprotami, un daudz, daudz nesapigak. Bet ta nebija…